Kas ir bez-zaru materiāls un kā tas top. (+Video)

Bezzaru materiāls ko gudrāk sauc par ķīļ-savienojumā saaudzētu kokmateriālu. Vecākas paaudzes galdnieki to mēdz saukt arī par ķemmītes savienojumu, bet starptautiski tas ir zināms kā "Finger joint" (no angļu val.) 

Kādēļ vispār tiek ražots šāds materiāls?
Nav noslēpums un visiem labi zināms, ka kokam ir zari un tie ir redzami ne tikai kokam dzīvam esot, bet arī pārstrādājot baļķus zāģmateriālā. Lielos vilcienos zarus iedala 2 grupās: zaļie jeb dzīvie zari un melnie, kas ir miruši zari. Tieši melnajiem zariem ir liels risks sabojāt mēbeli vai citu produktu, kas ražots no koka. Melnie zari mēdz izkrist ražošanas procesā, sabojājot materiālu, kas nav tas ļaunākais, jo ļaunāk it tad ja zars izkrīt gatavai mēbelei, atstājot neglītu caurumu. 

Šis ir galvenais iemesls kādēļ tiek ražoti līmēti kokmateriāli ar izzāģētiem zariem. Saprotamākā valodā - tiek paņemti divi vienādi un zaraini kokmateriāli, tie tiek sazāģēti mazākos gabalos, tālāk gabali, kuriem ir zari, tiek atšķiroti, bet gabali, kuriem nav zaru, ķīļsavienojumā tiek salīmēti atpakaļ kopā. Ķīļsavienojums ir ļoti izturīgs, jo zigzagotā mala nodrošina lielāku līmējamās virsmas laukumu. Parasti, ja tehnoloģiskais process ir ievērots pareizi, tad šādi salīmēts materiāls ir izturīgāks par zarainu monolīta materiālu.

Saaudzēts jeb salīmēts materiāls tiek plaši lietots mēbeļu ražošanā, tas ir izturīgs, estētiski pievilcīgs un pasargā no materiāla vērpšanās. Tāpat arī šāda savienojuma izmantošana ļauj radīt ievērojama izmēra kokmateriāla plāksnes no, kurām var ražot produktus ar lielu virsmas laukumu, durvis, galdi, skapji u.c. Zemāk video ieskatam viens no etapiem, kā top šādi materiāli.