Bailes no tumsas bērnam — kā rīkoties, runāt un palīdzēt pārvarēt
			            Raksts, kas iederas Helovīna priekšvakarā, bet tēma ļoti sarežģīta un darbietilpīga.

Bērna bailes no tumsas ir pilnīgi normāla un bieža parādība. Apmēram 3–8 gadu vecumā bērna iztēle kļūst īpaši aktīva — viņš sāk saprast pasauli plašāk, bet vēl nespēj atšķirt fantāziju no realitātes. Tumsa kļūst par vietu, kur "slēpjas nezināmais", un tas var radīt īstas trauksmes sajūtas.
Kā vecākiem reaģēt, lai palīdzētu bērnam justies droši, bet nepastiprinātu bailes?
🌙 1. Saprotiet — bailes no tumsas ir normālas
Bērns nebaidās "tikai tāpēc, ka izliekas". Tumsā redze ir ierobežota, un bērna prāts aizpilda tukšumu ar iedomām.
Svarīgākais ir neizsmiet un nemazināt bērna izjūtas. Teikumi kā
"Nebaidies taču!" vai "Tur taču nekā nav!"
tikai liek justies nesaprastam.
👉 Tā vietā sakiet:
"Es saprotu, ka tu jūties nedroši, kad ir tumšs. Tas ir normāli. Es arī reizēm jūtos tāpat, kad nevaru redzēt, kas apkārt."
🕯️ 2. Radiet drošības sajūtu
Naktslampiņa – maigs apgaismojums palīdz bērnam saglabāt orientāciju telpā un mazināt trauksmi.
Mīļmantiņa vai segu draugs – kaut kas pazīstams un mīksts sniedz drošību.
Atvērta durvju sprauga – ļauj just saikni ar vecākiem.
Skaņas vai mūzika – klusa, mierīga melodija vai "baltais troksnis" palīdz koncentrēties uz drošām skaņām.
💬 3. Runājiet par tumsu dienas laikā
Kad ir gaišs un bērns ir mierīgs, pārrunājiet, kas ir tumsa.
Var palīdzēt jautājumi un spēles:
"Kas notiek, kad izslēdzam gaismu? Vai istaba pazūd?"
"Kā izskatās mūsu istaba, kad ir tumšs?"
Kopīgi ar lukturīti "apgaismojiet tumsu" un parādiet, ka tajā tiešām nekā bīstama nav.
👉 Mērķis — padarīt tumsu pazīstamu.
🛏️ 4. Rutīna pirms miega
Bērniem drošību rada paredzamība.
Izveidojiet vakara rituālu:
Silta vanna
Pasaciņa
Gaismas samazināšana
Buča un mierīgs "Labrīt" rituāls
Kad viss notiek vienādi katru vakaru, bērns jūtas kontrolēt situāciju — un bailes mazinās.
❤️ 5. Neaizmirstiet — bērnam vajag jūsu klātbūtni, nevis perfektu risinājumu
Ja bērns naktī pamostas un baidās, neuzrādiet neapmierinātību. Pasēdiet blakus, pasakiet:
"Es esmu šeit, tu esi drošībā."
Pamazām bērns iemācīsies, ka tumsa pati par sevi nav bīstama, jo drošība nāk no attiecībām, nevis no gaismas.
🌟 6. Ja bailes kļūst ļoti spēcīgas
Ja bērns kategoriski atsakās iet gulēt tumsā, pamostas ar paniku vai bailes traucē ikdienas ritmam, iespējams, vajadzīga papildu palīdzība:
Konsultācija ar bērnu psihologu
Relaksācijas spēles un elpošanas vingrinājumi
Kopīgi "baiļu zīmēšanas" rituāli — bērns uzzīmē to, no kā baidās, un kopā "izgaismo" to ar lukturīti
🌈 Noslēgumā
Bailes no tumsas nav jāpārvar vienā naktī. Tās pāriet tad, kad bērns iemācās uzticēties savai drošajai videi — mājai, gultai un jums.
Ar sirsnību, pacietību un sapratni šis posms kļūs par vēl vienu soli bērna emocionālajā izaugsmē.
🔖 Ieteikums vecākiem:
Veidojiet mierīgu gulētiešanas vidi – piemēram, ar Montessori koka gultu, kas ir bērnam pieejama, droša un ērta.
Kad bērns pats var patstāvīgi iekāpt un izkāpt, viņš jūtas drošāk un pārliecinātāk – arī tumsā, starpcitu, mūsu ražotās gultiņas tieši tādas ir! :D
Veiksmi!

